Saki trauksmei paldies - tā cenšas Tevi pasargāt

Atkal un atkal rakstu par šo tēmu un atgādinu gan sev, gan arī Tev!

Lielākā daļa cilvēku trauksmi uztver kā ienaidnieku. Viņi vēlas, lai tā pēc iespējas ātrāk pazustu, jo trauksme rada nepatīkamas sajūtas - sirdsklauves, saspringumu, nemieru, elpas trūkumu, reiboni vai sajūtu, ka kaut kas nav kārtībā. Taču, ja uz trauksmi paskatāmies no cita skatpunkta, varam ieraudzīt pavisam ko citu.

Varbūt trauksme nav atnākusi, lai Tevi sodītu. Varbūt tā ir atnākusi, lai Tevi pasargātu.

Trauksme ir kā ķermeņa signalizācija. Tā ieslēdzas brīdī, kad mūsu nervu sistēma uztver, ka dzīvē ir kaut kas, kam jāpievērš uzmanība. Dažkārt tas ir ilgstošs stress, neatrisinātas emocijas, pārgurums, attiecības, kurās vairs nejūtamies labi, darbs, kas izsmeļ, vai dzīvesveids, kas neatbilst mūsu vajadzībām. Ķermenis cenšas pateikt: Apstājies. Paskaties, kas notiek.

Bieži vien mēs mēģinām apslāpēt šos signālus. Meklējam veidus, kā ātrāk justies labāk, taču neuzdodam sev vissvarīgāko jautājumu - kāpēc mans ķermenis šobrīd reaģē tieši šādi? Kamēr meklējam tikai veidu, kā apklusināt signalizāciju, mēs varam nepamanīt īsto iemeslu, kāpēc tā vispār ieslēdzās.

Protams, tas nenozīmē, ka ikviena trauksme ir jāizcieš vai ka nav jāmeklē palīdzība. Ja trauksme ir spēcīga, ilgstoša vai traucē ikdienas dzīvi, ir svarīgi vērsties pie speciālistiem. Taču līdzās profesionālai palīdzībai ir vērts arī godīgi paskatīties uz savu dzīvi un uzdot sev jautājumus, uz kuriem bieži vien negribas atbildēt.

Vai es pietiekami atpūšos?

Vai mans darbs man sniedz gandarījumu?

Vai es dzīvoju saskaņā ar savām vērtībām?

Vai mani ikdienā ieskauj cilvēki, ar kuriem jūtos droši?

Vai es rūpējos par savu ķermeni?

Trauksme bieži vien nav pati problēma. Tā ir sekas. Tā ir zīme, ka kaut kur ir zudis līdzsvars. Un tieši tāpēc ir vērts uz to paskatīties nevis ar dusmām, bet ar ziņkāri.

Varbūt tieši trauksme ir iemesls, kāpēc cilvēks sāk vairāk rūpēties par savu veselību. Varbūt tā mudina pamest darbu, kurā gadiem ilgi nav juties laimīgs.

Varbūt tā palīdz saprast, ka pienācis laiks iemācīties pateikt nē, vairāk atpūsties vai beidzot sākt dzīvot sev, ne tikai citu gaidām.

Tas nenozīmē, ka trauksme ir patīkama. Tā nav un to ļoti labi zinu. Taču ļoti bieži tā kļūst par pagrieziena punktu. Par brīdi, kad cilvēks sāk iepazīt sevi, pārskatīt savus ieradumus un pieņemt lēmumus, kurus iepriekš gadiem ilgi atlika.

Iespējams, trauksme nav ieradusies, lai salauztu Tavu dzīvi. Iespējams, tā ir ieradusies, lai palīdzētu Tev to mainīt. Tāpēc, pirms cīnies ar trauksmi, uz mirkli apstājies un pajautā sev:

Ko mans ķermenis cenšas man pateikt?

Iespējams, tieši šis jautājums būs pirmais solis ceļā uz lielāku mieru.

Trauksme nav Tavs ienaidnieks. Tā ir ķermeņa valoda, kas aicina apstāties, ieklausīties un drosmīgi mainīt to, kas vairs nekalpo Tavai labsajūtai.


Pirms aizver šo lapu, uzdod sev vienu jautājumu: Ko mans ķermenis cenšas man pateikt, ko līdz šim neesmu gribējis sadzirdēt?