Kāpēc mēs atkārtojam vienas un tās pašas kļūdas?

Vai esi kādreiz sev teicis: "Kā es atkal nonācu tieši šādā situācijā?"

Varbūt atkal uzticējies cilvēkam, kurš pievīla. Varbūt vēlreiz piekriti tam, ko patiesībā negribēji. Vai arī kārtējo reizi atliki svarīgu lēmumu, lai gan jau iepriekš zināji, pie kā tas novedīs. Bieži mēs domājam, ka kļūda rodas tāpēc, ka nezinām pareizo risinājumu. Taču patiesībā ļoti bieži mēs zinām. Mēs vienkārši rīkojamies pēc ierastā modeļa. Cilvēka prāts mīl pazīstamo. Pat tad, ja tas nav labs, tas ir drošs, jo ir zināms, tāpēc mēs nereti atkārtojam nevis pašu kļūdu, bet ierasto reakciju uz situāciju.

Dažreiz mēs meklējam apkārtējos vainīgos.

Citreiz apsolām sev, ka nākamreiz būs citādi. Tomēr, ja nemainās mūsu domāšana un paradumi, situācija bieži atkārtojas citā laikā, citā vietā un reizēm pat ar citiem cilvēkiem.

Tas nenozīmē, ka cilvēks nemācās. Gluži pretēji. Dzīve bieži atkārto vienu un to pašu mācību tik ilgi, līdz mēs to patiešām saprotam, nevis ar prātu, bet ar savu rīcību.

Svarīgi ir nevis pārmest sev par kļūdām, bet uzdot sev jautājumu: ko šī situācija mēģina man parādīt? Varbūt tā māca vairāk cienīt sevi. Varbūt nospraust robežas. Varbūt pieņemt lēmumus ātrāk. Bet varbūt vienkārši noticēt sev vairāk nekā citu viedokļiem. Katru reizi, kad apzināti izvēlies rīkoties citādi, Tu pārrauj veco ciklu. Sākumā tas var šķist neērti. Ierastais vienmēr vilina atgriezties. Taču tieši šajos mazajos lēmumos sākas pārmaiņas.

Dzīve neprasa būt nevainojamam.

Tā aicina kļūt apzinātākam. Un reiz pienāk brīdis, kad atskaties uz pagātni un saproti - situācijas vairs nav tās pašas. Ne tāpēc, ka pasaule mainījās, bet tāpēc, ka mainījies esi Tu.

Pirms aizver šo lapu, uzdod sev vienu jautājumu: Kāda situācija manā dzīvē atkārtojas atkal un atkal, un ko tā patiesībā cenšas man iemācīt?