Cilvēki dzird to, ko ir gatavi sadzirdēt
Vai esi ievērojis, ka vieni un tie paši vārdi dažādiem cilvēkiem var nozīmēt pavisam ko citu?
Tu pasaki teikumu, kas tev šķiet vienkāršs un saprotams, bet otrs tajā sadzird pavisam citu domu. Tu runā ar labiem nodomiem, taču saņem neizpratni, aizvainojumu vai pat dusmas. Tajā brīdī rodas jautājums - vai mēs vispār runājam vienā valodā? Patiesībā mēs visi pasauli uztveram caur savu pieredzi. Mūsu bērnība, piedzīvotās vilšanās, prieki, zaudējumi un attiecības veido sava veida filtru, caur kuru dzirdam citu teikto. Tāpēc divi cilvēki vienu un to pašu sarunu var atcerēties pilnīgi atšķirīgi. Ja cilvēks ilgstoši ir juties nenovērtēts, viņš arī komplimentā var meklēt slēptu ironiju. Ja kāds ir piedzīvojis nodevību, viņam būs grūtāk noticēt patiesai uzticībai. Savukārt cilvēks, kurš ir pieredzējis pieņemšanu un mīlestību, daudz biežāk saskatīs labus nodomus arī tad, ja otrs neizvēlēsies ideālākos vārdus. Tas nenozīmē, ka kādam ir taisnība, bet kādam - nav. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks dzird caur savu stāstu.
Ar gadiem esmu sapratusi, ka nav iespējams panākt, lai visi mūs saprot vienādi.
Cik bieži mēs cenšamies vēl un vēl paskaidrot savu domu, cerot, ka beidzot tiksim sadzirdēti. Dažreiz tas izdodas. Taču dažreiz cilvēks vienkārši vēl nav gatavs dzirdēt to, ko mēs sakām. Ne tāpēc, ka viņš negribētu. Tāpēc, ka viņa dzīves pieredze vēl nav aizvedusi līdz vietai, kur šie vārdi iegūst citu nozīmi. Arī es pati ne vienmēr esmu bijusi gatava sadzirdēt. Ir domas, kuras pirms desmit gadiem man šķistu svešas vai pat nepieņemamas. Šodien tās šķiet pašsaprotamas. Mainījušies nav vārdi. Mainījusies esmu es.
Varbūt tāpēc ir tik svarīgi būt pacietīgiem gan pret citiem, gan pret sevi. Mēs nevaram piespiest cilvēku saprast to, kam viņš vēl nav gatavs. Tāpat kā nevaram piespiest ziedu uzziedēt pirms pienācis pavasaris.
Katram ir savs laiks.
Savs ceļš.
Sava izpratne.
Un, iespējams, lielākā gudrība nav spēt pārliecināt citus, bet gan pieņemt, ka katrs cilvēks aug savā tempā. Tāpēc runā no sirds. Runā patiesi. Runā ar cieņu. Bet neapvainojies, ja kāds šodien sadzird pavisam ko citu. Varbūt pēc gada. Varbūt pēc desmit. Varbūt tieši tad tavi vārdi kļūs par atbildi uz jautājumu, kuru viņš vēl tikai mācās uzdot. Jo cilvēki dzird to, ko ir gatavi sadzirdēt.
Pirms aizver šo lapu, uzdod sev vienu jautājumu: Vai es patiešām klausos, ko otrs cilvēks vēlas pateikt, vai arī dzirdu tikai to, ko manas līdzšinējās pieredzes ļauj sadzirdēt?
